Kas un kādēļ ir/nav parakstījuši labas gribas manifestu?

Precīzi pirms diviem mēnešiem internet portālā gudrasgalvas.lv uzdevu visiem Saeimas deputātiem, ministriem un EP deputātiem šādu jautājumu: 

“kādēļ (ne)parakstījāt Labas gribas manifestu? http://www.president.lv/pk/content/?art_id=19117&lng=lv”

Lūk, kādas atbildes saņēmu!  Paldies visām amatpersonām, kas atbildēja.  Atbildes sarindotas ienākšanas secībā: 

Deputāts	Partija	Atbildes ātrums	Vai parakstīja?	Argumentācija
Dzintars Rasnačs	NA	Uzreiz, dienas laikā	Nē	Visu cieņu tiem, kas rakstīja un parakstīja šo manifestu, īpaši mācītājam Jurim Rubenim. Neparakstīju to tāpēc, ka piedošana ir iespējama tikai tam, kurš lūdz piedošanu. Manifests šo patiesību neapstiprina.
Ināra Mūrniece	NA	Uzreiz, dienas laikā	Nē	Tas ir ļoti neskaidrs, abstrakts. Nav izprotams, kuram ar kuru būtu jāizlīgst un jālūdz piedošana un – par ko? Otrkārt, aicinājumi aizmirst vēsturi, pāršķirt jaunu baltu lapu, raudzīties galvenokārt nākotnē man personīgi nav pieņemami. Nākotne nav iespējama bez pagātnes. Treškārt, latviešiem dialogs ar mazākumtautībām jārisina laipni, bet – no valstsnācijas pozīcijām.
Valērijs Agešins	SC	Uzreiz, dienas laikā	?	Valstiski domājošiem politiķiem un vienkārši loģiski domājošiem cilvēkiem ir jāskatās uz priekšu, jādomā KOMPLEKSI par to, kas notiks tuvākā pusgada un gada laikā. Ja viss turpināsies tādā garā, kā pašlaik, ja turpināsies nacionālā jautājuma cilāšana un eskalācija, tas var slikti beigties. Lielākā daļa pie mazākumtautībām piederošu cilvēku nav apmierināti ar stāvokli etnopolitikas jomā, savukārt politiskā elite šajā jomā distancējas ne tikai no problēmas risināšanas, bet arī no tās apspriešanas pēc būtības. Cilvēku bažas un idejas šajā jomā mūsu valstī netiek ņemtas vērā. Nenotiek nopietns dialogs par šiem jūtīgajiem jautājumiem. Tas izraisa spriedzi un iedragā sabiedrības saliedēšanu, provocē uzskatu radikalizāciju. Līdz ar to ir nepieciešams sasaukt Tautu forumu jeb sapulci ar mērķi kliedēt stereotipus, aizspriedumus un baumas par latviešiem un nelatviešiem. Par tā rīkotājām varētu kļūt, savstarpēji vienojoties, nevalstiskās organizācijas un sabiedriski aktīvi cilvēki, kas nav saistīti ar politiku un negrasās izpatikt vēlētājiem. Nevalstiskās organizācijas šādu forumu varētu reāli vai virtuāli noorganizēt, lai dažādu slāņu cilvēki izrunātos savā starpā. Forums varētu izstrādāt rīcības plānu, kā Latvijā turpmāk dzīvosim kopā, nevis blakus. Šī foruma laikā nevis politiķi, bet sabiedrības pārstāvji, nevalstiskais sektors varētu izrunāties savā starpā par samilzušajām problēmām. Forums varētu kļūt par dialoga sākumu ar mērķi pārvarēt ksenofobiju un pašsegregāciju mūsu sabiedrībā. Latviešiem un nelatviešiem jāsēžas pie sarunu galda, citas izejas nav. Es iesaku politiskajai elitei šajā situācijā mazināt savu agresīvo retoriku un izvairīties no raganu medībām. Lūk, tikai daži "domu graudi", kuri izskanējuši valsts amatpersonu un Saeimas deputātu runās, rakstos un sociālajos tīklos pēdējo mēnešu laikā. Piemēram, "krievu valodu atbalsta valsts ienaidnieki", "par krievu valodu balso noziedznieki cietumos", "tie ir psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, kuriem jāpārbaudās", "tā ir piektā kolona, Maskavas spalvainā roka, okupantu atvases". Ja tā Saeimas deputāti izsakās par saviem līdzpilsoņiem, tad kādu attieksmi viņi cer sagaidīt? Es saskatu piecus konkrētus iemeslus, kuru dēļ gandrīz 25% vēlētāju referendumā nobalsojuši par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pirmais ir atsevišķu politiķu provokatīvie mēģinājumi iznīcināt mazākumtautību skolas ar parakstu vākšanu referendumam par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Nacionālajām minoritātēm Latvijā jābūt pārliecībai, ka viņu bērni dzimtajā valodā varēs iegūt vismaz vidējo izglītību, ka mazākumtautību skolas netiks iznīcinātas.Šī sarkanā līnija tika bez iemesla pārkāpta. Tas ir ļoti aizvainojoši. Daudziem cilvēkiem tas ir galvenais iemesls.Otrais iemesls ir nepilsoņu problēma. Tas ir principa jautājums, kāpēc Jānim nav jānaturalizējas, bet Ivanam ir jāiet un jākārto naturalizācijas eksāmeni. Abi dzimuši, piemēram, 1960.gadā, bērnībā spēlējušies vienā pagalmā. To ir grūti izskaidrot ar juridiskām formulām. Trešais iemesls ir Valsts valodas inspekcijas darbība, kura veicot tikai represīvas funkcijas. Pašlaik saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu cilvēkus, kuri labi nezina latviešu valodu, valodas inspekcija bez brīdinājuma uzreiz soda ar naudas sodu. Ceturtais iemesls ir Saeimas nevēlēšanās atzīt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus par svinamu vai vismaz atzīmējamu dienu Latvijā. Saskaņas centrs to ir rosinājis vismaz desmit reizes, bet priekšlikums vienmēr ir ticis noraidīts. Jāņem vērā, ka pareizticīgie vai vecticībnieki Latvijā ir ap 300 000 cilvēku. Piektais iemesls - Saskaņas centra vēlētāju pazemošana pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Par SC vēlēšanās nobalsoja 259 930 jeb 28,36% vēlētāju, kas nodrošināja 31 mandātu parlamentā. SC ieguva vēlēšanās pirmo vietu, saņēma visvairāk mandātu, tomēr tika atstāts opozīcijā.
Ojārs Ēriks-Kalniņš	Vienotība	Uzreiz, dienas laikā	Jā	Es parakstīju, jo uzskatu, ka mums ir jādomā par Latvijas nākotni un kā visi varētu sadarboties, lai risinātu problēmas un veicinātu attīstību. Mums ir jāliek valsts intereses augstāku par partijas interesēm. Esmu optimists, un ticu, ka laba griba ir svarīgāka un konstruktīvāka par naidu.
Inga Bite	ZRP	Uzreiz, dienas laikā	Jā	Parakstīju. Uzskatu, ka savstarpēja pretimnākšana ir jebkura konstruktīva dialoga pamats, un uz to jābūt gatavām abām pusēm.
Kārlis Krēsliņš	NA	Uzreiz, dienas laikā	Nē	Taisnību sakot, no mana subjektīvā viedokļa, bija maz informācijas par manifesta mērķiem, kur, kad, kā un kas paraksta šo manifestu. Mēs Ģenerāļu klubā par to runājām un tika deliģēti to parakstīt bijušie NBS komandieri.
Boriss Cilēvičs	SC	Uzreiz, dienas laikā	Nē	Nodoms jau labs, kaķa Leopolda garā :-). Man nav pret to nekādu iebildumu. Cerību, ka tas var kaut ko mainīt, arī nav. Kamēr runājām vispārējos vārdos, viss Ok, bet kad nonāksim līdz konkrētām interpretācijām - parādīsies problēmas... Jebkurā gadījumā, cepuri nost, Ilmārs labu darbu padarījis.
Atis Lejiņš	Vienotība	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Es parakstīju. Man ir laba griba dzīvot mierā un saticībā. Tāpēc arī balsoju Pret grozījumiem.
Solvita Āboltiņa	Vienotība	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Parakstīju Labas gribas manifestu, jo uzskatu, ka jebkura iniciatīva, kas ir vērsta uz to, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā un veicinātu saliedētību, ir svarīga un būtiska. Manuprāt, Labas gribas manifesta iniciatoru, kā bijušo atmodas laika līderu un arī šodienas sabiedrības viedokļa līderu teiktajā politiķiem ir ne tikai jāieklausās, bet arī jāpauž sava nostāja ar noteiktu rīcību. Šo manifestu personīgi uztveru kā emocionālu izlīgumu, uz kura pamata būtu iespējams uzsākt konstruktīvu dialogu.
Ina Druviete	Vienotība	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Manifestu neparakstīšu. Iecerēts varbūt labi, bet tajā neredzu pašu svarīgāko - apņēmību vienoties uz latviešu valodas kā valsts valodas pamata. Un nedomāju, ka latviešiem kādam jālūdz piedošana par vēlmi aizstāvēt savas valsts neatkarību, kultūru un valodu. Līdzšinējie sabiedrības integrācijas pamatprincipi nav jāpārskata, tie gluži vienkārši stingri jāievēro.
Andrejs Judins	Vienotība	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Man nav šaubu, ka Manifests uzrakstīts ar labu domu. Arī saturiski to atbalstu. Tomēr neuzskatu, ka dienas kārtības jautājums ir izlīgums. Nedomāju, ka mūsu sašķeltās sabiedrības problēma atrisināmas ar šādiem paziņojumiem.
Mihails Zemļinskis	SC	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Neesmu parakstījies. Ļoti skaisti vārdi un mērķi, un ja to vēl ikviens īstenotu savā ikdienas dzīvē, tad šāds Labas gribas manifests nebūtu nepieciešams. Ir cilvēki, kuri savās domās ir cēlsirdīgi, izpalīdzīgi, iejūtīgi, utt., un nav tādas nepieciešamības apliecināt ar savu parakstu zem manifesta, ka viņi tādi ir.
Einārs Cilinskis	NA	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Es parakstīju manifestu. Varētu minēt dažādus argumentus. bet aprobežošos, ka parakstīšanos nosaka mana kristīgā pārliecība.
Edmunds Demiters	ZRP	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Esmu parakstījis Labas gribas manifestu, jo uzskatu, ka tas ir sākuma punkts cieņpilnam dialogam starp latviešiem un nelatviešiem, lai veicinātu cilvēku saliedētību, savstarpeju sapratni un iecietību.
Janīna Kursīte-Pakule	Vienotība	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Manā situācijas vērtējumā pašreiz vairāk vajadzīga konkrēta darbība, it īpaši Latgalē. Ar labiem vārdiem vien grūti sašūt izveidojušos bīstamo plaisu, ja nu vienīgi apvārdot.
Inguna Rībena	Vienotība	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Visu savu mūžu esmu dzīvojusi Labas gribas manifesta gaisotnē. Uzskatu, ka šobrīd situācija ir nopietnāka un sarežģītāka. Atbildes uz jautājumu, kāpēc Latvijā šāds absurds referendums vispār varēja notikt, ir komplicētākas.
Inese Lībiņa-Egner	ZRP	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Paužot savu atbalstu Labas gribas manifestā ietvertajai nostājai, to parakstīju jau pirmajā dienā. Bet vēlos norādīt, ka svarīgi ir ne tikai to parakstīt, bet katru dienu savā rīcībā vadīties pēc Labas gribas manifestā paustajām vērtībām.
Valdis Dombrovskis	Vienotība	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Atbalstu VP iniciatīvu, taču uzskatu, ka sabiedrības saliedēšanas veicināšanai nepieciešams īstenot krietni praktiskākus pasākumus, ko paredz arī valdības rīcības plāns un ko arī realizēsim – piemēram, nodrošināt valsts finansējumu, lai ikvienam iedzīvotājam būtu iespējas apgūt latviešu valodu, īstenot pilsoniskās izglītības programmu, nodrošināt nacionālo TV un radio kanālu pieejamību pierobežas reģionos.
Kārlis Seržants	ZZS	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Neparakstīju, jo man īsti nevarēju pieņemt domu, ka man kādam būtu jāatvainojas un pēc tam ar tādu vainas apziņu arī tālāk jādzīvo. Nekad neesmu šķirojis cilvēkus ne pēc tautības ne pēc valodas, taču pēdējās aktivitātes tomēr uztveru nevis kā krieviski runājošo saucienu pēc palīdzības, bet gan impēriski domājošas kaimiņvalsts agresiju rêt valsti, kuru tā uzskata par savu bijušo koloniju.
Valdis Liepiņš	ZRP	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Ar cerību, ka to varēsim izlietot sabiedrības saliedētības nolūkos. Par piedošanu šaubas jau izteicu Prezidenta pils sanāksmē - nezinu kas, kam, kas, par ko piedos.
Valdis Zatlers	ZRP	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Esmu parakstījis Labas gribas manifestu, tāpat kā mūsu partijas inistry un frakcijas deputāti. Esam gatavi darīt visu, lai cilvēku starpā radītu lielāku sapratni un iecietību.
Juris Viļums	ZRP	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Mēs ar kolēģi Gunāru Igauni manifestu pilnībā atbalstām un jau pirms iepazīšanās ar to, dzīvē centāmies tajā minētos principus ieviest un darīsim to arī turpmāk. Savu atbalstu izteicām arī publiski, lai gan tehniski - aiziet uz prezidenta pili un parakstīt - patiešām vēl neesam paguvuši to izdarīt.
Klāvs Olšteins	Ārpus frakcijām, “Olšteina grupa”	Pirmajā nedēļā pēc jautājuma	?	Es atbalstu Labas gribas manifestu pēc būtības!
Edgars Rinkēvičs	ZRP	Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Parakstīju, jo uzskatu, ka tā ir laba iniciatīva sabiedrības saliedēšanas veicināšanai uz vispārcilvēcisko vērtību bāzes
Andrejs Elksniņš	SC	Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Uzskatu, ka lietderīgāka ir konkrēta rīcība sabiedrības interesēs, bet nevis dokumentu, rezolūciju un manifestu parakstīšana. Jūs apskataties cik daudz valstī šo politikas dokumentu ir saražoti, bet nez kāpēc neviens tos netaisās izpildīt, jo nav līdzekļa, mehānismu. Identiski ir arī ar šo manifestu, saturs ir atbalstāms un pašam tuvs. Diemžēl to būtu jāparaksta visiem un obligātā kārtā, nevis ar atkāpēm, interpretācijām un nosacījumiem. Papildus ir nepieciešams mehānisms tā izpildei, līdzekļi, vismaz kaut kāds plāns, citādi šis manifests nekad nerealizēsies dzīvē un tā arī būs tikai vienkārši parakstīts dokuments bez seguma.
Kārlis Eņģelis	ZRP	Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Parakstījos, jo aicinājumam pievienojos pēc pārliecības. Paužu atbalstu tā autoriem un virzītājiem. Es pats savas gaitas vadu ar šādām domām, un vajadzības gadījumā varētu manifesta iedzīvināšanu veicināt arī sabiedriskā kārtā. Saskatu problēmu tajā, ka šis manifests "pazūd" starp daudzajām aktivitātēm, kas šajā jomā tiek organizētas no dažādu organizāciju un aktīvistu puses. Šodienas realitāte ir, ka šādu iniciatīvu neatņemamai sastāvdaļai ir jābūt efektīvai informatīvajai kampaņai.
Lolita Čigāne	Vienotība	Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Atbalstu un pievienojos manifesta idejām, tomēr neesmu to parakstījusi tādēļ, ka pašlaik nepieciešams fokusēties uz praktisku darbību un konkrētām rīcībām, lai manifesta idejas varētu īstenot.
Ingmārs Čaklais	Vienotība	Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Es ticu, ka „Labas gribas manifesta” radītājus vadījusi laba ideja. Uzskatu to par pozitīvu, sabiedrībai kopumā adresētu iniciatīvu. Un piekrītu, ka jebkurš labas gribas žests Latvijā pašlaik ir ļoti vēlams. Taču iedziļinoties manifesta tekstā man rodas vairāki jautājumi, uz kuriem atbildes nerodu. No manifesta teksta izriet, ka šis dokuments ir izlīgums, taču tajā nav definētas puses, nav saprotams, kurš ar kuru izlīgst un par ko. Tāpat man nav saprotams, kas, kam un ko ir nodarījis un kurš ir tas, kam man jāpiedod un kurš ir tas, kam man jālūdz piedošana, vai kā man piedos. Teksts ir bez iepriekšēja problēmas formulējuma, saturā ietvertās frāzes pārāk vispārinātas. Pie tik vispārinātām frāzēm, kāds ar tām var uzsākt manipulāciju un izteikt secinājumus, kam parakstītājs, iespējams, nepiekrīt. Šo un citu argumentu dēļ, neesmu atradis iekšēju pamatojumu, ko manā dzīvē šis dokuments mainīs, un esmu nolēmis uz „Labas gribas manifesta” savu parakstu nelikt.
Andris Buiķis	Vienotība	Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Neuzskatu to par lietderīgu darbu.
Ingrīda Circene	Vienotība	Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Arī es piekŗītu, ka tā izstrādes mērķi bija cēli, tomēr manifests ir diezgan neskaidrs. Man nav saprotams, kam un par ko man ir jālūdz piedošana, turklāt arī es uzskatu, ka mēs nedrīkstam aizmirst savas tautas vēsturi un sākt no baltas lapas.
Laimdota Straujuma		Otrajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Neapšaubot Labas gribas manifesta labos nodomus, to neesmu parakstījusi. Uzskatu, ka cilvēkus Latvijā palīdzēs saliedēt konkrēti darbi.
Vineta Poriņa	NA	Trešajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Neparakstīju, jo visu savu līdzšinējo darbu valodas politikā, sociolingvistikā, izglītībā esmu veltījusi tam, lai veicinātu Latvijas cilvēku savstarpējo sadzīvošanu, radītu savstarpējo sapratni. Arī nebija pieņemama neskaidri formulētā lieta par piedošanas mācīšanos. Pie tā reliģiju pētniekiem bija jāpiestrādā. 'Treškārt, manifests bija divās valodās-latviešu un krievu, bet tam vajadzēja būt vai nu latviski, vai arī daudzās valodās, jo Latvijā ir daudzas mazākumtautības un to valodas.
Ilmārs Latkovskis	NA	Trešajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Lai mazinātu naida kurināšanu
Imants Parādnieks	NA	Trešajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Principiāli atbalstu šo Manifestu, bet formalitātes nešķita būtiskas.
Inita Bišofa	ZRP	Trešajā nedēļā pēc jautājuma	?	Esmu devusi deputātes zvērestu.
Elīna Siliņa	Ārpus frakcijām, “Olšteina grupa”	Ceturtajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Man liekas, ka mēs par daudz runājam un par maz darām. Paldies Dievam, pēdējā mēneša pārspīlētā nacionālā un valodas jautājuma tirzāšana mēdijos nenoveda līdz pretreakcijai latviešos - nevēlēšanos neko par šo tēmu dzirdēt un nevēlēšanos iet uz referendumu. Referendums ir garām, laiks darbiem.
Daniels Pavļuts	ZRP virzīts ministrs	Piektajā nedēļā pēc jautājuma	Jā	Kavējos ar atbildi. Labas gribas manifestu parakstīju, jo tas uzsver un atgādina sen zināmo patiesību, ka problēmas sabiedrībā nevar atrisināt, šķeļot un šķirojot valsts iedzīvotājus pēc to valodas zināšanām, etniskās piederības, politiskās, reliģiskās pārliecības. Priekšnoteikums ikvienām attiecībām ir dialogs un savstarpēja cieņa. Lai arī meklēt vainīgos un kultivēt agresiju var šķist vienkāršāk un vieglāk, Latvijas attīstību spēs nodrošināt vienota, pret citādāko iecietīga sabiedrība.
Inese Vaidere	Vienotība	Sestajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Savu labo gribu es pierādīju ar praktisku darbu Eiropas Parlamentā Strasbūrā noorganizējot konferenci „Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā?”, kurā piedalījās desmitiem EP deputātu, viņu asistenti un vēl citi EP darbinieki, kuri tādējādi guva pilnīgu ieskatu par problēmām Latvijā, to cēloņiem un veidu, kā tas vajadzētu risināt.
Aleksejs Loskutovs	Vienotība	Sestajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Mani neuzrunā izlīguma ideja. Mēs, Latvijā dzīvojošie, neesam bijuši kādā konfliktā, lai tagad vajadzētu izlīgt. Bez tam izlīgums nozīmē soļus, lai tuvinātos, bet Labas gribas manifests, manuprāt, ir vienpusīgs solis bez ieinteresētības no otrās puses.
Dāvis Stalts	NA	Sestajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Jautājums kādēļ man tas jāparaksta? Savā darbībā vienmēr esmu tiecies ievērot morāles un ētikas normas, kas audzinātas ģimenē un skolā, kā arī no man apkārtesošo gaišo cilvēku piemēra. Tās ir vērtības, kuras cenšos ievērot un man priekš sevis nav nepieciešams tās vēl apliecināt ar parakstu zem papīra, kura tekstam piekrītu tikai daļēji. Nedzīvoju arī pēc principa - ja Tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru. Dzīvoju pēc principa, ja Tev sit pa vienu vaigu, izvairies, lai sitiens aiziet garām!
Igors Meļņikovs	SC	Septītajā nedēļā pēc jautājuma	?	Igors Meļņikovs saņēma Jūsu jautājumu, taču izvēlējās uz to neatbildēt.
Ivans Ribakovs	SC	Astotajā nedēļā pēc jautājuma	?	Tā ir katra cilvēka (t.sk. deputāta / ministra) personīgais viedoklis.
Guntars Bilsēns	ZRP	Devītajā nedēļā pēc jautājums	Jā	Parakstīju aiz pārliecības.
Raivis Dzintars	NA	Desmitajā nedēļā pēc jautājuma	Nē	Atbalstu nodomu, bet ne izpildījumu. Neredzu, par ko man būtu jālūdz piedošana un kā varu piedot tiem, kas piedošanu nelūdz.
Edvards Smiltēns	Vienotība	Piecpadsmitajā nedēļā pēc jautājuma	?	Jo vairāk šo jautājumu politizēs, jo lielāka plaisa veidosies. Sadzīvē man nav nekādu problēmu ar citas tautības cilvēkiem. Man tādi ir kaimiņos, draugos utt. Latvijā daudz tiek darīts - valsts apmaksātas mazākumtautību skolas u.c
Vladimirs Reskājs	SC	Deviņpadsmitajā nedēļā pēc jautājuma	?	Paziņoja, ka uz jautājumu nevēlas atbildēt
Ainars Latkovskis	Vienotība	Divdesmit otrajā nedēļā pēc jautājuma	?	Lūdza jautājumu nosūtīt uz tviterkontu
Romāns Naudiņš	NA	Divdesmit otrajā nedēļā pēc jautājuma	?	Paziņoja, ka uz jautājumu nevēlas atbildēt
Krišjānis Kariņš	Vienotība	Divdesmit trešajā nedēļā pēc jautājuma	?	Latvija ir dibināta un var pastāvēt vienīgi kā latviešu nacionāla valsts. Mums ir laipni jāuzņem citu tautību pārstāvjus mūsu valstī, taču visiem ir jāpieņem mūsu valsts pamatvērtības. Vienotība daudzveidībā ir ne tikai kopējais Eiropas spēks, bet arī Latvijas valsts pamats un balsts.
Jānis Ozoliņš	RP	Divdesmit trešajā nedēļā pēc jautājuma	?	Labas Gribas manifests ir atbalstāms pēc būtības, tas ir arī publisks apliecinājums par gatavību dot savu ieguldījumu sabiedrības saliedēšanas jautājumā.

Dzintars Ābiķis	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Arvils Ašaradens	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Ilma Čepāne	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Sandra Kalniete	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Rasma Kārkliņa	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Lāčplēsis	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Artis Pabriks	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Reirs	Vienotība	Jautājums uzdots, atbildes nav
Gaidis Bērziņš	NA	Jautājums uzdots, atbildes nav
Žanete Jaunzeme-Grende	NA	Jautājums uzdots, atbildes nav
Raivis Blumfelds	NA	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Dombrava	NA	Jautājums uzdots, atbildes nav
Dzintars Kudums	NA	Jautājums uzdots, atbildes nav
Inese Laizāne	NA	Jautājums uzdots, atbildes nav
Vjačeslavs Dobrovskis	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Gunārs Igaunis	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Zanda Kalniņa-Lukaševica	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Daina Kažaka	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Rihards Kozlovskis	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Roberts Ķīlis	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Romualds Ražuks	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Edmunds Sprūdžs	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Inga Vanaga	RP	Jautājums uzdots, atbildes nav
Uldis Augulis	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Aija Barča	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Andris Bērziņš	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Augusts Brigmanis	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Dūklavs	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Rihards Eigims	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Iveta Grigule	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Ilona Jurševska	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Klaužs	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Ingmārs Līdaka	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Raimonds Vējonis	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Vucāns	ZZS	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Ādamsons	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Irina Cvetkova	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Sergejs Dolgopolovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Marjana Ivanova-Jevsejeva	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Aleksandrs Jakimovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Viktors Jakovļevs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Nikolajs Kabanovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Andrejs Klementjevs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Ivans Klementjevs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jeļena Lazareva	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Sergejs Mirskis	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Ņikita Ņikiforovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Vladimirs Nikonovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Vitālijs Orlovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Igors Pimenovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Sergejs Potapkins	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Dmitrijs Rodionovs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Artūrs Rubiks	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Raimonds Rubiks	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Aleksandrs Sakovskis	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Tutins	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Urbanovičs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Ivars Zariņš	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Igors Zujevs	SC	Jautājums uzdots, atbildes nav
Aleksandrs Mirskis		Jautājums uzdots, atbildes nav
Aivis Ronis		Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Junkurs	Ārpus frakcijām, “Olšteina grupa”	Jautājums uzdots, atbildes nav
Gunārs Rūsiņš	Ārpus frakcijām, “Olšteina grupa”	Jautājums uzdots, atbildes nav
Jānis Upenieks	Ārpus frakcijām, “Olšteina grupa”	Jautājums uzdots, atbildes nav
Viktors Valainis	Ārpus frakcijām, “Olšteina grupa”	Jautājums uzdots, atbildes nav
Ivars Godmanis		Jautājums uzdots, atbildes nav